Bet kā ir patiesībā? » Homofobija

Likumi, kas vērsti uz seksuālo minoritāšu aizsardzību, ierobežo vārda brīvību un aizliedz kritizēt homoseksualitāti.

BKIP — Mon, 28 Sep 2009 11:00:44 +0000

Nepareizi.

Bažas par runas brīvības ierobežošanu bieži tiek pieminētas diskusijās par likumiem, kas vērsti pret naida noziegumiem, kuri ir balstīti uz seksuālo orientāciju. ASV aktīvas diskusijas izraisīja likumprojekti S.909 un H.R.1913, par kuriem jau rakstīts iepriekš. Tomēr neviens likums pret naida noziegumiem neierobežo runas brīvību un neaizliedz kādam nosodīt homoseksualitāti. Tas, kas tiek aizliegts, ir mantisku zaudējumu vai miesas bojājumu nodarīšana.

Kāda ir likumu, kas vērsti pret naida noziegumiem, jēga?

Naida noziegumu pamatā ir aizspriedumi pret kādu sabiedrības grupu (seksuālājām minoritātēm: homoseksuāļiem, biseksuāļiem, invalīdiem, cittautiešiem u.c.). Pastāv liels risks, ka cilvēks, kurš ir veicis naida noziegumu, to atkārtos brīdī, kad viņš atkal saskarsies ar kādu no tās sabiedrības grupas, pret kuru viņam ir aizspriedumi. Tādēļ ir nepieciešami likumi, kas uzsver šo noziegumu bīstamību, norāda piespriežamo sodu un pasargā apdraudētās sabiedrības grupas no atkārtotiem uzbrukumiem.

Atsauces:

Viveca Novak (2009) Crime to denounce homosexuality? Pieejams: http://www.factcheck.org/2009/05/crime-to-denounce-homosexuality/

NoPride: Pētījums pierāda, ka geji dzīvo par 20 gadiem mazāk, nekā pārējie.

BKIP — Sun, 19 Apr 2009 15:00:40 +0000

Nepareizi.

NoPride raksts (pieejams viņu mājaslapā) ir balstīts uz pētījumu, ko veicis Pauls Kamerons (Paul Cameron) un viņa dibinātais Ģimenes institūts (Family Research Institute). Pauls Kamerons ir pazīstams ar tādiem izteikumiem kā: "Homoseksuāls dzīvesveids ir kaitīgāks kā smēķēšana"; "Homoseksualitāte samazina dzīves ilgumu par 20 gadiem"; "Geju vidējais dzīves ilgums ir 43 gadi". Kamerons jau 1983. gadā tika izslēgts no Amerikas Psihologu Asociācijas par nesadarbošanos ar ētikas komisiju, kas izmeklēja viņu profesionālo rīcību. Vēlāk arī Amerikas Socioloģijas Asociācija un Kanādas Psihologu Asociācija izdeva paziņojumus, kuros viņš tika apsūdzēts apzinātā nepareizā pētījumu interpretēšanā. Tāpat kā pārējiem viņa pētījumiem, arī viņa 1994. gada pētījumam tiek pārmesta neobjektivitāte un faktu par gejiem sagrozīšana.

Kolumbijas Universitātes raksts kā galveno cēloni neobjektīviem datiem min sabiedrību nepārstāvošu pētījuma grupu. Šāda grupa ļauj viegli manipulēt ar datiem un nevienā gadījumā neatspoguļo patieso situāciju. Kamerons pie saviem secinājumiem nonāca, pētot laikrakstu bēru paziņojumus un rakstus par nāves gadījumiem. Viegli pamanīt, ka šādā veidā pētījums pētīja tikai tās seksuālās minoritātes, kas ir nomirušas, neiekļaujot tās, kas ir veselas. Pie tam, pētījums neobjektīvi koncentrējās uz pilsētā dzīvojošiem, ar HIV inficētiem, savu seksualitāti neslēpjošiem gejiem. Tikai 11% nāves gadījumu cēlonis nebija AIDS. Kas nav mazāk svarīgi, pētījumā netika iekļauti tie cilvēki, par kuru nāvi nebija publikāciju avīzēs. No šādi veidotas pētījuma grupas, tāpat kā no jebkuras citas, var iegūt lielu daudzumu datu. Tikai šajā gadījumā šiem datiem nav vērtības.

Kamerons arī atsaucas uz Vankūveras pētījumu, tomēr šī pētījuma autori ir izplatījuši paziņojumu, kurā norāda uz Kamerona nekorekto rīcību analizējot viņu datus. Pētījuma autoru paustais:

[...]mēs esam uzzinājuši, ka mūsu pētījumu izmanto dažādas grupas, lai paustu, ka gejiem un biseksuāliem vīriešiem ir neveselīgs dzīvesveids, kas grauj ne tikai viņus, bet arī apkārtējos. Izskatās, ka šīs homofobiskās grupas vairāk rūpējas par geju un biseksuālu cilvēktiesību ierobežošanu, nevis veselīga dzīvesveida veicināšanu.

Viņi piebilst, ka tika atspoguļots dzīves ilgums, kuru ietekmēja tādi faktori, kuri tagad ir zuduši un ka šī statistika neatbilst mūsdienu realitātei.

[...] [Nāvi] nevar attiecināt tikai uz seksuālo orientāciju vai kādiem citiem etniskiem vai sociāliem faktoriem. [..]

Tiek pausts viedoklis, ka tādā gadījumā, ja geju vai biseksuāļu dzīves ilguma aprēķini ir patiešām nepieciešami, jāizmanto visas vīriešu sabiedrības daļas dati, jo tajos ir iekļauti arī netradicionāli orientētie. Autori uzsver, ka viņu pētījums mērķis bija nevis atspoguļot datus par dzīves ilgumu, bet gan par HIV ietekmi uz dažādām grupām, piemēram, gejiem un biseksuāliem vīriešiem. Autori uzsver, ka viņi nosoda viņu pētījumu izmantošanu veidā, kas vērsts uz geju un biseksuālu vīriešu vai jebkādu citu sabiedrības grupu politisko vai cilvēktiesību ierobežošanu.

Atsauces:

Davis Department of Psychology, University of California (2003) The Cameron Group’s "Gay Obituary" Study. Pieejams: http://psychology.ucdavis.edu/rainbow/html/facts_cameron_obit.html

Robert S Hogg , et al (2001) Gay life expectancy revisited. Int. J. Epidemiol. 30: 1499. Vancouver, Canada. Pieejams: http://ije.oxfordjournals.org/cgi/content/full/30/6/1499

Ross, S.S (1999) The seven deadly statistical sins. Kolumbijas Universitāte. Pieejams: http://www.columbia.edu/cu/21stC/issue-3.3/ross.html

HIV galvenokārt izplatās homoseksuālu vīriešu vidū.

BKIP — Wed, 15 Apr 2009 14:00:20 +0000

Nepareizi.

Neskatoties uz to, ka stereotipi par homoseksualitāti vēsta, ka HIV ir homoseksuāļu slimība, tam nav zinātniska pamatojuma.

Pēc 2007. gada EuroHIV datiem, Baltijas valstīs lielākā daļa jauno HIV infekcijas gadījumu bija intravenozo narkotiku lietotāju vidū.

Rietumeiropā lielākā daļa jauno HIV infekcijas gadījumu bija heteroseksuālo pāru vidū.

Jāpiebilst, ka daudz mazākā apmērā, bet tomēr nozīmīga proporcija HIV inficēto bija vīrieši, kas piekopj nedrošu seksu. Nepietiekamā informētība seksuālo minoritāšu vidū par drošu seksu tiek uzskatīta par cēloni salīdzinoši palielinātajam HIV inficēšanās riskam. Sabiedrības, neaizmirstot seksuālās minoritātes, izglītošana par nepieciešamību izsargāties tiek uzskatīta kā visefektīvākais līdzeklis cīņā pret HIV. Statistika arī atspoguļo, ka valstīs, kurās ir izplatīta homofobija un diskriminācija, HIV izplatība tieši seksuālo minoritāšu vidū ir daudzkārt lielāka nekā valstīs, kurās sabiedrība ir toleranta.

Atsauces:

EuroHIV (2007). HIV/AIDS surveillance in Europe: end-year report 2006, No. 75. Saint-Maurice, Institut de Veille Sanitaire. Pieejams: http://www.eurohiv.org/reports/report_75/pdf/report_eurohiv_75.pdf

Hamers FF (2006). HIV/AIDS in Europe: trends in EU-wide priorities. Eurosurveillance, 11(11). Pieejams: http://www.eurosurveillance.org/ViewArticle.aspx?PublicationType=W&Volume=11&Issue=47&OrderNumber=1

Soto RJ et al. (2007). Sentinel surveillance of sexually transmitted infection/HIV and risk behaviours in vulnerable
populations in five Central American countries. Journal of Acquired Immune Deficiency Syndromes.

UNAIDS, WHO (2006). AIDS epidemic update. Geneva. Pieejams: http://data.unaids.org/pub/EPISlides/2007/2007_epiupdate_en.pdf