Bet kā ir patiesībā?

Atkritumu dedzināšana var izraisīt homoseksualitāti.

BKIP — Tue, 11 May 2010 09:00:20 +0000

Nepareizi.

Lielās talkas sakarā mēdijos izskanēja Vitas Jaunzemes un Ilzes Aizsilnieces spekulācijas par to, ka atkritumu dedzināšanas rezultāta gaisā nokļuvušie dioksīni un citi endokrīno sistēmu graujošas vielas (endocrine disrupting chemicals jeb EDC) cilvēkos un viņu pēcnācējos var radīt veselības traucējumus un dažādas novirzes, piemēram, homoseksualitāti. Diemžēl šādi izteikumi atspoguļo V. Jaunzemes un I. Aizsilnieces nepilnīgās zināšanas par cilvēku seksualitāti un tās cēloņiem, kā arī veicina stereotipus par homoseksualitāti.

Pirmkārt, homoseksualitāte nav slimība vai novirze no normas, par ko sīkāku informāciju var atrast šajā rakstā.

Otrkārt, apgalvojumam, ka pudeļu dedzināšana izraisa homoseksualitāti nav nekāda zinātniskā pamata. 2009. gadā Endokrinoloģijas Biedrība, kas ir pasaules vecākā, lielākā un aktīvāka organizācija, kura nodarbojas ar endokrinoloģijas jautājumu izpēti, publicēja lielisku pārskatu par endokrīno sistēmu graujošām vielām, kurā analizēti vairāk kā 480 pētījumi un zinātniski raksti. Šajā apkopojumā ir plaši apskatīta piesārņojuma ietekme uz veselību – piemēram, ir aprakstīts tas, ka dioksīni un endokrīno sistēmu graujošās vielas negatīvi ietekmē veselību un var izraisīt vēzi, veicināt diabēta un aptaukošanās attīstību, kā arī negatīvi ietekmēt auglību. Tomēr, seksuālās orientācijas maiņa vai homoseksualitātes izraisīšana netiek pieminēta. Arī citā literatūrā šādu slēdzienu nav.

Tādēļ nav zinātniska pamatojuma uzskatīt, ka dioksīni vai citas endokrīno sistēmu graujošas vielas ietekmē seksualitāti un izraisa homoseksualitāti.

Atsauces:

Diamanti-Kandarakis E et al. (2009) Endocrine-Disrupting Chemicals: An Endocrine Society Scientific Statement. Endocrine Reviews 30(4):293-342. Pieejams: http://www.endo-society.org/journals/ScientificStatements/upload/EDC_Scientific_Statement.pdf

Likumi, kas vērsti uz seksuālo minoritāšu aizsardzību, ierobežo vārda brīvību un aizliedz kritizēt homoseksualitāti.

BKIP — Mon, 28 Sep 2009 11:00:44 +0000

Nepareizi.

Bažas par runas brīvības ierobežošanu bieži tiek pieminētas diskusijās par likumiem, kas vērsti pret naida noziegumiem, kuri ir balstīti uz seksuālo orientāciju. ASV aktīvas diskusijas izraisīja likumprojekti S.909 un H.R.1913, par kuriem jau rakstīts iepriekš. Tomēr neviens likums pret naida noziegumiem neierobežo runas brīvību un neaizliedz kādam nosodīt homoseksualitāti. Tas, kas tiek aizliegts, ir mantisku zaudējumu vai miesas bojājumu nodarīšana.

Kāda ir likumu, kas vērsti pret naida noziegumiem, jēga?

Naida noziegumu pamatā ir aizspriedumi pret kādu sabiedrības grupu (seksuālājām minoritātēm: homoseksuāļiem, biseksuāļiem, invalīdiem, cittautiešiem u.c.). Pastāv liels risks, ka cilvēks, kurš ir veicis naida noziegumu, to atkārtos brīdī, kad viņš atkal saskarsies ar kādu no tās sabiedrības grupas, pret kuru viņam ir aizspriedumi. Tādēļ ir nepieciešami likumi, kas uzsver šo noziegumu bīstamību, norāda piespriežamo sodu un pasargā apdraudētās sabiedrības grupas no atkārtotiem uzbrukumiem.

Atsauces:

Viveca Novak (2009) Crime to denounce homosexuality? Pieejams: http://www.factcheck.org/2009/05/crime-to-denounce-homosexuality/

ASV vēlas legalizēt 30 seksuālās orientācijas veidus un piešķirt tiesisko aizsardzību pedofīliem, zoofīliem u.c.

BKIP — Fri, 04 Sep 2009 12:00:21 +0000

Nepareizi.

Vairākos interneta mēdijos, piemēram, InVictory (invictory.org) un Traditional Values Coalition (traditionalvalues.org), ir publicēti raksti, kuros apgalvots, ka ASV kongress gatavojas piešķirt juridisko aizsardzību pedofīliem, zoofīliem, nekrofīliem un citiem indivīdiem ar seksuālām novirzēm. Tā kā šie likumi tiek izmantoti kā piemērs seksuālo minoritāšu aizsardzības bīstamībai, veidojot aizspriedumus pret homoseksualitāti, Bet kā ir patiesībā? piedāvā noskaidrot, kāda tieši ir šo likumu ietekme un kādēļ internetā publicētie raksti ir uzskatāmi par maldinošiem.

Ko paredz pieminētie likumprojekti?

Gan likumprojektā S. 909, gan likumprojektā H.R.1913 tiek uzsvērts, ka naida noziegumi ir nopietna nacionāla problēma, kuru iespējams risināt, pilnveidojot esošo likumdošanu un aizsargājot iedzīvotājus pret noziegumiem, kas tiek veikti rases, ādas krāsas, reliģiskās pārliecības, etniskās izcelsmes, dzimuma, invaliditātes, seksuālās orientācijas vai dzimuma identitātes dēļ.

Likumprojektos nav definēts, ko nozīme seksuālā orientācija. Vai tajos tiek plānota aizsardzība pedofīliem, nekrofīliem, zoofīliem un citiem?

Likumā pieminētā seksuāla orientācija aptver tikai heteroseksualitāti, homoseksualitāti un biseksualitāti. Pedofīlija, nekrofīlija un citas seksuālās novirzes netiek uzskatītas par seksuālo orientāciju. Jau atmaskoto mītu par seksuālajām orientācijām un seksuālajām novirzēm var lasīt šeit, kā arī ar Latvijas Psihiatru asociācijas viedokli var iepazīties šeit. Nevienā no likumprojektiem netiek piedāvāda aizsardzība indivīdiem ar seksuālām novirzēm vai parafīlijām (zoofīliem, nekrofīliem, pedofiliem u.c.).

Kādēļ radies mīts par 30 seksuālo orientāciju legalizēšanu?

Mītu aizsāka Traditional Values Coalition, izplatot rakstu ar sagrozītu likumprojekta interpretāciju. Raksts atsaucas uz Amerikas Psihiatrijas Asociācijas slimību klasifikatoru un apgalvo, ka pastāv trīsdesmit dažādu seksuālo orientāciju, kā piemērus minot tādas seksuālās novirzes kā pedofīliju, zoofīliju un citas. Šis apgalvojums ir nepatiess – Amerikas Psihiatrijas Asociācijas slimību klasifikatorā, tāpat kā citos vispāratzītos slimību klasifikatoros, tiek uzskaitītas seksuālās novirzes (seksuālās parafīlijas), kurās neietilpst heteroseksualitāte, homoseksualitāte un biseksualitāte, kas ir seksuālās orientācijas un tiek vispāratzītas par normālām. Tā kā Traditional Values Coalition rakstā tiek jauktas seksuālās orientācijas ar seksuālajām parafīlijām, saceltā ažiotāža ir bez pamata.

Atsauces:

Viveca Novak (2009) Crime to denounce homosexuality? Pieejams: http://www.factcheck.org/2009/05/crime-to-denounce-homosexuality/

Greg Flynn (2009) Bullying Anti-bullying. Pieejams: http://pulse.ncpolicywatch.org/2009/06/22/bullying-anti-bullying/

US Congress (2009) H.R.1913 – Local Law Enforcement Hate Crimes Prevention Act of 2009. Pieejams: http://www.govtrack.us/congress/bill.xpd?bill=h111-1913

US Congress (2009) S. 909: Matthew Shepard Hate Crimes Prevention Act. Pieejams: http://www.govtrack.us/congress/bill.xpd?bill=s111-909

World Health Organization (2007) The ICD-10 Classification of Mental and Behavioural Disorders – Clinical descriptions and diagnostic guidlines. WHO. Pieejams: http://www.who.int/classifications/icd/icdonlineversions/en/index.html

Heteroseksuāļu aptauja atspoguļo par homoseksualitāti uzdoto jautājumu absurdumu.

BKIP — Mon, 24 Aug 2009 09:00:52 +0000

Aptauju 1972. gadā izveidoja Martins Roklins (Martin Rochlin, Ph.D.) kā palīglīdzekli tolerances veicināšanai. Aptauja liek heteroseksuāļiem iejusties homoseksuāļu lomā brīdī, kad tiek uzdoti absurdi jautājumi.

Heteroseksuāļu aptauja

Kas, tavuprāt, izraisīja tavu heteroseksualitāti?

Kad un kur tu nolēmi, ka esi heteroseksuāls?

Vai iespējams, ka tā ir tikai fāze un ka tu no tās izaugsi?

Vai iespējams, ka tava seksuālā orientācija ir cēlusies no neirotiskām bailēm no sava dzimuma?

Ja tu nekad neesi pārgulējis ar sava dzimuma pārstāvi, kā tu vari zināt, ka tas nav tas, kas tev ir vajadzīgs? Vai iespējams, ka viss, kas tev ir nepieciešams, ir labs sava dzimuma mīļākais?

Kam tu esi atklājis savas heteroseksuālās tendences? Vai tavi vecāki zina, ka tu esi heteroseksuāls? Vai tavi draugi zina? Kā viņi reaģēja?

Kāpēc heteroseksuāļi savā dzīvesveidā cenšas iesaistīt citus?

Kādēļ tu uzstāj uz savas heteroseksualitātes demonstrēšanu? Vai tu nevari būt, kas esi, un palikt nemanāms?

Vai tu vēlētos, lai tavi bērni ir heteroseksuāli, zinot kā tas sarežģīs viņu dzīvi?

Nospiedošs vairākums pedofīlu ir heteroseksuāli vīrieši. Vai tu uzskati, ka ir droši ļaut heteroseksuāliem vīriešiem būt skolotājiem, mācītājiem, bērnu ārstiem?

Ar visu sociālo atbalstu, kuru saņem laulības, šķirto laulību skaits turpina pieaugt. Kāpēc ir tik maz stabilu attiecību heteroseksuāļu vidū?

Kāpēc heteroseksuāļi tik daudz uzmanības pievērš seksam?

Ņemot vērā pārapdzīvotības draudus, kā varētu izdzīvot cilvēki, ja visi būtu heteroseksuāli?

Vai tu varētu uzticēties heteroseksuālam terapeitam? Vai tev neliekas, ka viņam varētu būt tendence tevi ietekmēt savu noslieču virzienā?

Heteroseksuāļi sev un viens otram piešķir neelastīgas, stereotipiskas dzimuma lomas. Kāpēc tu pieturies pie šādas neveselīgas lomu spēles?

Ņemot vēra to, ka armijā vīrieši dzīvo šķirti no sievietēm, vai tev nešķiet, ka heteroseksualitāte nav piemērota dienestam armijā?

Kā tu vari izveidot emocionālu saikni ar pretējā dzimuma personu, ņemot vērā jūsu atšķirības (vīrieši ir no Marsa, sievietes – no Venēras)? Ko tieši vīrietis un sieviete kopā dara gultā? Kā vīrietis var zināt, kas seksuāli apmierina sievieti un otrādāk? Kā viņi var patiesi apmierināt viens otru, ņemot vērā anatomiskās atšķirības?

Vai tev nevajadzētu pieprasīt, lai izteiktie heteroseksuāļi, piemēram, skinhedi un kristīgie fanātiķi, nepievērš sev uzmanību? Vai tas neuzlabotu heteroseksuāļu tēlu sabiedrībā?

Kādēļ heteroseksuāļi piekopj vieglas uzvedības dzīvesveidu?

Kādēļ tu uzsver slavenu heteroseksuāļu seksuālo orientāciju? Vai tas ir tāpēc, lai attaisnotu savu seksualitāti?

Kā tu vari būt pilnvērtīga persona, ja tu sevi ierobežo ar ekskluzīvu, nepārvaramu heteroseksualitāti? Kā tu vari izmantot savu Dieva doto homoseksualitāti, ja tu sevi ierobežo ar ekskluzīvu, nepārvaramu heteroseksualitāti?

Neizskatās, kā būtu daudz laimīgu heteroseksuāļu. Pastāv metodes, kuras varētu tev ļaut mainīties, ja tu to patiešām vēlētos. Galu galā, tu nekad apzināti neizvēlējies būt heteroseksuāls. Vai tu esi mēģinājis seksuālās orientācijas maiņas terapiju?

Atsauces:

Martin Rochlin (1972) Heterosexual Questionnaire. University of Texas, Gender and Sexuality Center. Pieejams: http://www.utexas.edu/diversity/ddce/gsc/downloads/resources/Heterosexual_Questionnaire.pdf

Natalie J. Woodman, Travis L. Peterson and Hilda Hildalgo (1984) Lesbian & Gay Issues: A Resource Manual for Social Workers. NASW. Pieejams: http://www.whosoever.org/v3i2/hetquest.html

Homoseksuāli vecāki biežāk uzmācas saviem bērniem.

BKIP — Fri, 05 Jun 2009 12:45:00 +0000

Nepareizi.

Dienas raksta "Homoseksualitāte nenozīmē bezbērnu dzīvi" komentāros ir publicēts maldīgs pētījums, kuru veicis Pauls Kamerons – zinātnieks, kuram vairākas augsti stāvošas medicīnas organizācijas pārmet datu sagrozīšanu un neobjektivitāti. Vairums no mītiem par homoseksuāļiem tiek balstīti uz kļūdainiem pētījumiem, kuri nav uzticami un kuru attēlotie fakti par homoseksualitāti nav pareizi. Komentāra saturs:

Uzmākšanās un asinsgrēks. Pētījumā, kas tika veikts, atlasot respondentus pēc nejaušības principa*, 28 (0,6%) no 4600 bērniem, kuru vecāki nebija homoseksuāļi, ziņoja par seksuālām attiecībām ar saviem vecākiem vai audžuvecākiem. Taču starp bērniem, kuriem bija homoseksuāli vecāki, 3 no 6 dēliem ziņoja par seksuālām attiecībām ar savu tēvu (2 no šiem 3 sacīja, ka viņi, tāpat kā pieaugušie, esot homoseksuāli) un 2 no 11 meitām ziņoja par seksuālām attiecībām ar savu audžumāti. * Cameron, P.&Cameron, K. Homosexual parents. Adolescence. 1996; 31: 757-776

Pirmkārt, pat nepārbaudot, vai pētījuma grupa ir izvēlēta adekvāti, ir redzams, ka pētījums nav uzskatāms par nopietnu kaut vai tāpēc, ka pētījumā nav piedalījies pietiekams viendzimuma ģimenēs augošo bērnu skaits. Pat pie salīdzinoši nelielām respondentu grupu atšķirībām ir nepieciešams veikt nopietnu statistisko analīzi, lai novērtētu iespēju, ka iegūtie rezultāti ir sakritība un neatspoguļo patieso situāciju. Šajā gadījumā, kad tiek salīdzināti 4600 tradicionālās ģimenēs augošie bērni ar 17 netradicionālās ģimenēs augošajiem, šāda analīze nav veikta. Izmantojot Kamerona pētniecības metodes, tik pat labi būtu iespējams no aptaujātajām tradicionālajām, heteroseksuālajām ģimenēm pēc nejaušības principa izvēlēties 17 ģimenes tā, ka par heteroseksuālo vecāku seksuālo uzmākšanos ziņotu 16 no 17 aptaujātajiem.

Otrkārt, arī P.Kamerona aptauju stils tiek uzskatīts par zinātniski nepieņemamu un objektīvus datus neatspoguļojošu. Tiek izmantoti jautājumi, kurus ir grūti saprast ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Liela daļa jautājumu cenšas atbildi ievirzīt pētijuma veicēju uzskatiem atbilstošā gultnē. Tiek izmantoti arī nekorekti formulēti jautājumi, kurus var dažādi interpretēt. Līdz ar to netiek iegūti ne uzticami fakti par gejiem, ne uzticami fakti par lesbietēm.

Sīkāku informāciju par to, kā viendzimuma ģimenes un homoseksuāli orientēti vecāki ietekmē bērnus, var atrast vairākos ‘Bet kā ir patiesībā’ rakstos:

Mīts par to, vai geji uzmācas bērniem.

Heteroseksuālo un homoseksuālo ģimeņu salīdzinājums.

Raksts par pedofīlijas un homoseksualitātes saistību.

Atsauces:

Davis Department of Psychology, University of California (2003) The Cameron Group’s "Gay Obituary" Study. Pieejams: http://psychology.ucdavis.edu/rainbow/html/facts_cameron_obit.html

Davis Department of Psychology, University of California (2003) The Cameron Group’s Survey Studies: A Methodological Critique. Pieejams: http://psychology.ucdavis.edu/rainbow/html/facts_cameron_survey.html

Ko par homoseksuālismu saka Latvijas Psihiatru asociācija?

BKIP — Fri, 15 May 2009 14:30:27 +0000

Latvijas mēdijos bieži tiek citēti ārzemju ārstu organizāciju atzinumi, ka homoseksualitāte nav pieskaitāma slimībām vai novirzēm. Tomēr Latvijas ārstu organizāciju viedokļi netiek plaši atspoguļoti un nav pieejami.

Izsūtot jautājumus vairākām Latvijas ārstu organizācijām, pirmā atbilde saņemta no Latvijas Psihiatru asociācijas.
Elmāra Tērauda, Latvijas Psihiatru asociācijas prezidenta, viedoklis par homoseksualitāti:

"Homoseksuālisms nav iekļauts SSK 10 klasifikātorā kā psihiski traucējumi vai slimība, bet šis sociāli jūtīgais jautājums var tikt skatīts no dažādiem aspektiem un bieži iegūstami diametrāli pretēji viedokļi."

Viendzimuma laulības kaitē bērniem un psiholoģes Doktores Treisas Hansenas raksts par to negatīvo ietekmi ir zinātniski pamatots.

BKIP — Sat, 09 May 2009 12:00:11 +0000

Nepareizi.

Viendzimuma laulības ir viena no tām tēmām, par kurām tiek plaši diskutēts. Viens no NoPride arhīvos pieejamajiem rakstiem ir par viendzimuma laulību ietekmi uz bērniem. Raksta autore, Treisas Hansena (Trayce Hansen) savu viedokli pauž kā speciālists, tomēr rakstu " Ar mīlestību nepietiek: 5 iemesli, kāpēc viendzimuma laulības kaitē bērniem " nevar uzskatīt par zinātniski pamatotu.

Pirmkārt, zinātniskie raksti tiek publicēti zinātniskajos žurnālos. Prestižie žurnāli pirms raksta publikācijas, vispirms darbu novērtē, iesaistot gan atzītus zinātniekus, gan arī prasot viedokli tiem zinātniekiem, kuru darbi tiek citēti iesniegtajā darbā. Darba novērtēšana ļauj izvairīties no situācijām, kad tiek publicēti nekvalitatīvi vai tādi darbi, kuros sagrozīts citu autoru teiktais. Šis Treisas Hansenas raksts nav ticis publicēts nevienā zinātniskā žurnālā un tam nav veikta satura novērtēšana. Līdz ar to šāds raksts jāuzskata par viedokļa atspoguļojumu bez zinātniska pamata.

Šis raksts ne vien ir klajā pretrunā ar Amerikas Psihologu Asociācijas veiktajiem pētījumu pārskatiem, bet arī vispārpieņemtām psiholoģijas atziņām. Doktore Tomasa Marra (Thomas Marra), paužot savu viedokli, uzsver, ka Dr. Hansenas raksts neatspoguļo pētījumos izpētītos faktus par homoseksualitāti, geju un lesbiešu ģimenēm un balstās uz stereotipiem par gejiem un lesbietēm.

Pēc Dr. Marras domām, šajā rakstā var saskatīt to, ka nevis ir apkopota informācija, lai pierādītu vai apgāztu tēzi, bet gan vispirms ir ticis izvirzīts apgalvojums, un tad raksts ir ticis rakstīts tā, lai to pierādītu. Dr. Hansenas raksta galvenās kļūdas:

Dzimumu aizspriedumi.

Uzskats, ka vienmēr māte ir tā, kas rūpējas par bērnu un ir emocionāli tuva, kamēr tēvs ir strikts un emocionāli nepieejams, gluži vienkārši ir aplams.

Vecāku loma sadalīšana.

Balstoties uz dzimumu aizspriedumiem, Dr. Hansena vecākiem iedala divās pretējas lomas – Māte – mīlošais vecāks, bet tēvs – striktais un audzinošais. Vairums ģimenēs vecāku lomas nav šādi nodalītas.

Nepieciešamība pēc tēva un mātes.

Dr. Hansena pievērš uzmanību tam, ka mazam bērnam ir vairāk nepieciešama māte, kas par viņu rūpējas, bet, bērnam pieaugot, ir vairāk nepieciešams tēvs. Tas, ka bērna vajadzība pēc dažāda veida rūpēm mainās, ir patiesība, tomēr šīs vajadzības nav balstītas uz vecāka dzimumu. Arī tēvs var rūpēties par bērnu un māte var būt tā, kas nosoda nepieņemamu uzvedību.

Seksuālais apjukums.

Tiek pausts uzskats, ka augšana viendzimuma ģimenē izraisa bērna seksuālo apjukumu. Šis uzskats tiek balstīts uz pieņēmumu, ka homoseksualitāte ir dzīvesveida izvēle, tomēr pētījumos ir pierādīts, ka homoseksualitāte nav dzīvesveida izvēle.

Noslēgumā Dr. Marra uzsver, ka Dr. Hansenas raksts patiesībā ir par vērtībām:

"Dr. Hansena augsti vērtē ģimeni, kuru veido māte un tēvs kā bērna vecāki. Šāda vērtību sistēma nav nekas slikts. Daudziem cilvēkiem ir līdzīgi uzskati un vērtības. Tomēr vērtības ir tas, ko tu vēlies savā dzīvē un ko tu uzskati par svarīgu. Nav tādas ‘zinātnes’, kurai varētu likt izvērtēt, kuras vērtības ir tās, pie kurām jāpieturas. Drīzāk šī "vēršanās pie autoritātes" (piebilde – zinātnes) loģikas maldināšanai, simbolizē nedrošību un tieši to, ko zinātne cenšas novērst – aizspriedumus un personīgos motīvus, cerības. Nav zinātnisku pierādījumu, kuri apstiprinātu, ka homoseksuāli vecāki kaitē bērniem. Dr. Hansena var neatbalstīt viendzimuma ģimenes, tā kā tās neietilpst viņas vērtībās, bet viņai ir atklāti jāpasaka, ka šie spriedumi ir balstīti uz viņas personīgo pieredzi un uzskatiem [..] "

Atsauces:

Thomas Marra (2007) Opinion vs. Science. Pieejams: http://pandagon.blogsome.com/2007/10/18/psychologist-takes-on-science-free-anti-gay-psychologists-article-on-marriage-and-children/

Amerikas Psiholoģijas Asociācija (2004) Sexual Orientation, Parents, & Children. Pieejams: http://www.apa.org/pi/lgbc/policy/parents.html

Homoseksuālie vecāki ir sliktāki par heteroseksuālajiem un to bērniem ir lielāka iespēja izaugt homoseksuāliem.

BKIP — Fri, 01 May 2009 15:00:40 +0000

Nepareizi.

Homoseksuālo vecāku bērnu seksuāla orientācija ir viens no tematiem, kas izraisa vislielāko interesi. Arī jau senāk pieminētais Pols Kamerons (Paul Cameron) ir veicis pētījumu, kurš, tāpat kā citi viņa pētījumi, nekorekti atspoguļo citu autoru darbus un nonāk pie zinātniski nepamatotiem pētījumiem. Šoreiz gan pievērsīsimies zinātniski korekti veiktam pētījumam, kurš publicēts prestižā un uzticamā žurnālā: Pediatrics. Starp citu, tajā pašā žurnālā, kurš noraidīja iepriekš pieminēto Kamerona iesūtīto pētījumu.

Žurnālā Pediatrics publicētajā atskaitē analizēts liels daudzums pētījumu un uzmanība galvenokārt pievērsta trim jomām: Audzināšanas atšķirības, Bērna dzimuma identitāte un seksuālā orientācija, Bērna emocionālā un sociālā attīstība.

Audzināšanas atšķirības.

Salīdzinot ar heteroseksuāliem tēviem, homoseksuālie tēvi vairāk uzmanības pievērš disciplīnai, liek lielāku uzsvaru uz padomdošanu, kā arī vairāk uzmanības velta bērna izziņas un spriestspēju attīstīšanai. Homoseksuālie tēvi vairāk piedalās dažādās aktivitātēs ar bērnu. Tomēr tiek uzsvērts, ka homoseksuāliem un heteroseksuāliem tēviem ir vairāk līdzību, nevis atšķirību.

Lesbietes vairāk rūpējas par to, lai bērnam būtu vīrieša paraugs, ideāls (role-model) nekā vientuļās heteroseksuālās mātes. Tā ir vienīgā atšķirība, kas atrasta salīdzinot heteroseksuālās un homoseksuālās mātes.

Bērna dzimuma identitāte un seksuālā orientācija.

Pētot dzimuma identitāti, netika atrastas nekādas atšķirības.

Nedaudz lielāka daļa no vīriešiem un sievietēm, kuru mātes ir homoseksuālas, ir gatavi apsvērt ideju par viendzimuma partneri, t.i., viņi ir atvērtāki.

Tomēr, salīdzinot vecāku seksuālā orientācijas ietekmi uz bērnu seksuālo orientāciju, netika atrastas atšķirības starp bērniem, kurus audzinājis homoseksuāls vecāks, un tiem, kurus audzinājis heteroseksuāls vecāks.

Bērna emocionālā un sociālā attīstība – pētījumi par homoseksuālām mātēm.

Tā kā lielākā daļa bērnu, kuriem viens no vecākiem ir homoseksuāls, ir auguši šķirtās ģimenēs (laulība ir izjukusi viena vecāka homoseksualitātes vai citu iemeslu dēļ) salīdzināti ir bērni, kas auguši tikai ar vienu māti – heteroseksuālu vai homoseksuālu.

Nav atrastas atšķirības bērna emocionālajā attīstībā, salīdzinot bērnus dažādās vecāku seksualitātes grupās. Bērni, kas uzauguši ar homoseksuālu māti, ir ziņojuši par biežāku ķircināšanu, pie kā vainojami sabiedrības aizspriedumu, tomēr viņi ir spējuši labi tikt galā ar savas ģimenes izskaidrošanu vienaudžiem un skolotājiem. Vērtējot sociālo attīstību, atklājas, ka lesbiešu bērniem ir pat dažas priekšrocības. Viņi ir vairāk toleranti, kā arī viņi izpauž lielākas rūpes par jaunākiem bērniem.

Noslēgumā ir secināts, ka neskatoties uz to, ka homoseksuāli vecāki nespēj bērnu pasargāt no sabiedrības aizspriedumiem un stigmām, vecāku seksuālā orientācija neietekmē viņu spēju uzturēt tādu ģimenes vidi, kas veicina bērna veselīgu attīstību.

Atsauces:

Perrin, E.C., et al (2002) Technical Report: Coparent or Second-Parent Adoption by Same-Sex Parents. Pediatrics, 109: 341-344. Pieejams: http://www.law.ucla.edu/williamsinstitute/press/PerrinTechnicalReport.pdf un http://www.cga.ct.gov/jud/old/SameSexMarriage/AmAcPed-TechReport.pdf

Dvīņu pētījumi pierāda, ka pastāv homoseksualitātes gēns.

BKIP — Thu, 23 Apr 2009 15:00:13 +0000

Neprecīzi.

Netradicionālas seksuālās orientācijas gēna atrašana vai neatrašana tiek uzskatīta par galveno argumentu diskusijā, vai homoseksualitāte ir iedzimta vai nē. Tas, kas bieži tiek aizmirsts, ir, ka praktiski visos gadījumos gēni ir tikai viens no faktoriem, kas nosaka dažādu īpašību klātbūtni indivīdā. Kaut vai kā piemēru ņemot kreiļus, daudziem ir "kreiļu gēns", tomēr ne visi no tiem, kam ir šis gēns, ir kreiļi. Arī vairākām slimībām, piemēram vēzim, gēni pārsvarā nosaka tikai riska lielumu, nevis garantē saslimšanu.

Homoseksualitātes gēna meklējumos bieži tiek izmantotas tieši dvīņu studijas, jo, tā kā abi dvīņi aug līdzīgās vidēs, tās ļauj novērtēt tieši ģenētiskos seksualitātes faktorus. Tomēr dvīņus pat pirms dzimšanas var ietekmēt atšķirīga vide, tā kā jāatceras, ka pat dvīņu studijās netiek izslēgts vides ietekmes risks.

Ir divu veidu dvīņi – tie, kas radušies no vienas olšūnas un viena spermatozoīda (monozigotiskie jeb vienolas, identiskie dvīņi), un tie, kas radušies katrs no savas olšūnas un sava spermatozoīda (dizigotiskie jeb divolu). Identiskajiem dvīņiem visi gēni ir vienādi. Savukārt dizigotiskie dvīņiem gēni nav identiski – līdzība ir tik pat liela kā brāļu un māsu gadījumā. Ja pastāvētu gēns, kurš būtu atbildīgs par netradicionālu seksuālo orientāciju, tad identisko dvīņu gadījumā abiem dvīņiem vienmēr būtu vienāda seksuālā orientācija. Pētījumi šādus datus neatspoguļo.

Tomēr tas neļauj apgalvot, ka seksuālo orientāciju neietekmē gēni. Vairāki pētījumi ir analizējuši dvīņu homoseksualitāti, un iegūtie dati vienmēr ir bijuši līdzīgi. Piemēram, viens pētījums parāda, ka identisko dvīņu gadījumā, abi dvīņi ir homoseksuāli 50% gadījumu. Divolu dvīņu vidū, abi dvīņi bija homoseksuāli 22% gadījumu. Un gadījumos, kad otrais bērns bija adoptēts, tātad ar pilnīgi ’svešiem’ gēniem, tad homoseksualitāte tika novērota 11% gadījumu. Ja gēniem nebūtu ietekmes uz seksuālo orientāciju, tad pētījumos identisko dvīņu homoseksualitātes procents nebūtu būtiski atšķirīgs no divolu dvīņu homoseksualitātes procenta. Tas, ka ir redzamas būtiskas atšķirības, liek secināt, ka, neskatoties uz to, ka nepastāv homoseksualitātes gēns, gēniem ir nozīmīga ietekme uz indivīda seksuālo orientāciju.

Fakts izklaidei: minētais neattiecas uz vienu no organismiem, kas ļoti bieži izmantots ģenētiskajos pētījumos – augļu mušiņām. Augļu mušiņām ir konkrēts gēns, kurš nosaka seksuālo orientāciju. Mutācija šajā gēnā heteroseksuālus mušu tēviņus un mātītes padara homoseksuālus.

Atsauces:

Starr, B. (2008) Understanding Genetics: Human health and genome. Stanford School of Medicine. Pieejams: http://www.thetech.org/genetics/ask.php?id=155

Taylor, T.J. (1992) Twin Studies of Homosexuality. Trinity College. Pieejams: http://www.tim-taylor.com/papers/twin_studies/index.html

World Policy Institue (1998) Twin studies and Homosexuality. Pieejams: http://www.worldpolicy.org/projects/globalrights/sexorient/twins.html

Pedofīli, kas uzmācas zēniem, ir homoseksuāli.

BKIP — Mon, 20 Apr 2009 15:00:44 +0000

Nepareizi.

Zinātniskajā literatūrā, aprakstot pedofīliju, apzīmējumi homoseksuāls un heteroseksuāls tiek izmantoti, lai atspoguļotu pedofīla un cietušā dzimumu, nevis pedofīla seksuālo orientāciju. Ja tiek analizēta pedofīla seksuālā orientācija, tad tas tiek atsevišķi uzsvērts un tiek izmantots termins: "Pedofīls ar heteroseksuālu / homoseksuālo seksuālo orientāciju."

Ir izpētīts, ka lielākā daļa pedofīlu, kas ir uzmākušies zēniem, attiecībās ar pieaugušajiem ir heteroseksuāli. Daži pētījumi atspoguļo, ka 80% no visiem pedofīliem ir heteroseksuālā laulībā. Aptaujājot pedofīlus, kas sevi identificē kā heteroseksuālus, par homoseksualitāti, ir secināts, ka viņiem homoseksuālas attiecības neinteresē vai liek sajust riebumu.

Pētot, cik no pedofīliem, kas uzmācas zēniem, ir homoseksuāli, dati liecina, ka to daudzums sastāda aptuveni 0.4% - 4%.

Atsauces:

Blanchard et al. (2000) Fraternal birth order and sexual orientation in pedophiles. Archives of Sexual Behavior, 29, 463-478.

Groth, A.N., & Birnbaum, H.J. (1978). Adult sexual orientation and attraction to underage persons. Archives of Sexual Behavior, 7 (3), 175-181.

Jenny et al. (1994) Are children at risk for sexual abuse by homosexuals? Pediatrics, 94, 41-44. Pieejams: http://pediatrics.aappublications.org/cgi/content/abstract/94/1/41

Simon, L.M.J. et al (1992) Characteristics of Child Molesters: Implications for the Fixated-Regressed Dichotomy. J Interpersonal Violence 7: 211-225.

Spencer, M.J., Dunklee, P. (1986) Sexual Abuse of Boys. Pediatrics ; 78: 133-138.