Nepareizi.
Homoseksuālo vecāku bērnu seksuāla orientācija ir viens no tematiem, kas izraisa vislielāko interesi. Arī jau senāk pieminētais Pols Kamerons (Paul Cameron) ir veicis pētījumu, kurš, tāpat kā citi viņa pētījumi, nekorekti atspoguļo citu autoru darbus un nonāk pie zinātniski nepamatotiem pētījumiem. Šoreiz gan pievērsīsimies zinātniski korekti veiktam pētījumam, kurš publicēts prestižā un uzticamā žurnālā: Pediatrics. Starp citu, tajā pašā žurnālā, kurš noraidīja iepriekš pieminēto Kamerona iesūtīto pētījumu.
Žurnālā Pediatrics publicētajā atskaitē analizēts liels daudzums pētījumu un uzmanība galvenokārt pievērsta trim jomām: Audzināšanas atšķirības, Bērna dzimuma identitāte un seksuālā orientācija, Bērna emocionālā un sociālā attīstība.
Audzināšanas atšķirības.
Salīdzinot ar heteroseksuāliem tēviem, homoseksuālie tēvi vairāk uzmanības pievērš disciplīnai, liek lielāku uzsvaru uz padomdošanu, kā arī vairāk uzmanības velta bērna izziņas un spriestspēju attīstīšanai. Homoseksuālie tēvi vairāk piedalās dažādās aktivitātēs ar bērnu. Tomēr tiek uzsvērts, ka homoseksuāliem un heteroseksuāliem tēviem ir vairāk līdzību, nevis atšķirību.
Lesbietes vairāk rūpējas par to, lai bērnam būtu vīrieša paraugs, ideāls (role-model) nekā vientuļās heteroseksuālās mātes. Tā ir vienīgā atšķirība, kas atrasta salīdzinot heteroseksuālās un homoseksuālās mātes.
Bērna dzimuma identitāte un seksuālā orientācija.
Pētot dzimuma identitāti, netika atrastas nekādas atšķirības.
Nedaudz lielāka daļa no vīriešiem un sievietēm, kuru mātes ir homoseksuālas, ir gatavi apsvērt ideju par viendzimuma partneri, t.i., viņi ir atvērtāki.
Tomēr, salīdzinot vecāku seksuālā orientācijas ietekmi uz bērnu seksuālo orientāciju, netika atrastas atšķirības starp bērniem, kurus audzinājis homoseksuāls vecāks, un tiem, kurus audzinājis heteroseksuāls vecāks.
Bērna emocionālā un sociālā attīstība – pētījumi par homoseksuālām mātēm.
Tā kā lielākā daļa bērnu, kuriem viens no vecākiem ir homoseksuāls, ir auguši šķirtās ģimenēs (laulība ir izjukusi viena vecāka homoseksualitātes vai citu iemeslu dēļ) salīdzināti ir bērni, kas auguši tikai ar vienu māti – heteroseksuālu vai homoseksuālu.
Nav atrastas atšķirības bērna emocionālajā attīstībā, salīdzinot bērnus dažādās vecāku seksualitātes grupās. Bērni, kas uzauguši ar homoseksuālu māti, ir ziņojuši par biežāku ķircināšanu, pie kā vainojami sabiedrības aizspriedumu, tomēr viņi ir spējuši labi tikt galā ar savas ģimenes izskaidrošanu vienaudžiem un skolotājiem. Vērtējot sociālo attīstību, atklājas, ka lesbiešu bērniem ir pat dažas priekšrocības. Viņi ir vairāk toleranti, kā arī viņi izpauž lielākas rūpes par jaunākiem bērniem.
Noslēgumā ir secināts, ka neskatoties uz to, ka homoseksuāli vecāki nespēj bērnu pasargāt no sabiedrības aizspriedumiem un stigmām, vecāku seksuālā orientācija neietekmē viņu spēju uzturēt tādu ģimenes vidi, kas veicina bērna veselīgu attīstību.
Atsauces:
Perrin, E.C., et al (2002) Technical Report: Coparent or Second-Parent Adoption by Same-Sex Parents. Pediatrics, 109: 341-344. Pieejams: http://www.law.ucla.edu/williamsinstitute/press/PerrinTechnicalReport.pdf un http://www.cga.ct.gov/jud/old/SameSexMarriage/AmAcPed-TechReport.pdf
