Nepareizi.
Neskatoties uz to, ka stereotipi par homoseksualitāti vēsta, ka HIV ir homoseksuāļu slimība, tam nav zinātniska pamatojuma.
Pēc 2007. gada EuroHIV datiem, Baltijas valstīs lielākā daļa jauno HIV infekcijas gadījumu bija intravenozo narkotiku lietotāju vidū.
Rietumeiropā lielākā daļa jauno HIV infekcijas gadījumu bija heteroseksuālo pāru vidū.
Jāpiebilst, ka daudz mazākā apmērā, bet tomēr nozīmīga proporcija HIV inficēto bija vīrieši, kas piekopj nedrošu seksu. Nepietiekamā informētība seksuālo minoritāšu vidū par drošu seksu tiek uzskatīta par cēloni salīdzinoši palielinātajam HIV inficēšanās riskam. Sabiedrības, neaizmirstot seksuālās minoritātes, izglītošana par nepieciešamību izsargāties tiek uzskatīta kā visefektīvākais līdzeklis cīņā pret HIV. Statistika arī atspoguļo, ka valstīs, kurās ir izplatīta homofobija un diskriminācija, HIV izplatība tieši seksuālo minoritāšu vidū ir daudzkārt lielāka nekā valstīs, kurās sabiedrība ir toleranta.
Atsauces:
EuroHIV (2007). HIV/AIDS surveillance in Europe: end-year report 2006, No. 75. Saint-Maurice, Institut de Veille Sanitaire. Pieejams: http://www.eurohiv.org/reports/report_75/pdf/report_eurohiv_75.pdf
Hamers FF (2006). HIV/AIDS in Europe: trends in EU-wide priorities. Eurosurveillance, 11(11). Pieejams: http://www.eurosurveillance.org/ViewArticle.aspx?PublicationType=W&Volume=11&Issue=47&OrderNumber=1
Soto RJ et al. (2007). Sentinel surveillance of sexually transmitted infection/HIV and risk behaviours in vulnerable
populations in five Central American countries. Journal of Acquired Immune Deficiency Syndromes.
UNAIDS, WHO (2006). AIDS epidemic update. Geneva. Pieejams: http://data.unaids.org/pub/EPISlides/2007/2007_epiupdate_en.pdf
